Piezīmes no Armēnijas I
Erevāna, Ararats un kaut kas svēts
Došanās uz Armēniju mums abiem ar Valteru ir sekošana vilkmei un attapšanās nezināmajā. Man, protams, gribas zināt, izdomāt un vēl paredzēt notikumus uz priekšu, bet patiesībā man beidzot nav ne jausmas. Diža plāna arī mums nav, bet ir parādījusies konkrēta paļāvība sev.
Piektā diena
Ilgi stāvu zem siltas dušas. Tepat aiz mūsu īres dzīvokļa sienām Erevāna: baltos, tumīgos ziedos aprikozes, viegli līst.
Gribulīte
Pilsēta atrodas aptuveni 1000 metru augstumā. Te, tuvāk debesīm, gaisma ir cita — matēta, bet vienalga atklāta un gaiša. Gaiss ir sauss. Brīžam vējš dzenā smiltis un putekļus, kas graužas acīs — visticamāk tālab, lai noskaidrotos, attīrītos manis pašas redzēšana. Lai es nedaudz pacenstos un redzētu, un novērtētu to, kas ir, nevis ietiepīgi gribētu un gribētu kaut ko citu. Nekā nebija.
Armēnija mani itin kā māca negribēt.
Šī ir izteikta kalnu zeme, lai gan pilsētā armēņu kalnienes grandiozo apmēru grūti iztēloties.
Erevānā rit dzīve: ielas, augstceltnes, cilvēki, satiksme, darba laiki un odziņa kājāmgājējiem — luksofori ar sekunžu skaitītājiem, lai esi lietas kursā, cik ilgi vēl jāpagaida, vai gluži pretēji — cik aši jāpagūst pārskriet pāri ielai.
Tehnokrātiskā ritma automatizētie iestatījumu tikšķi veido pilsētas pulsu.
Erevānai ir reljefs, masīva, dekoratīva apbūve, un tā ir blīvi apdzīvota. Te nav ne Rīga un pat ne Tbilisi — rindas gan pie kafijas kioskiem (tādu ir daudz!), gan veikalos (arī to netrūkst), gan pie jau minētajiem luksoforiem. Sievietēm meikaps. Valters saka — gandrīz it visām.
Piebilde par rindām
Pirmajā dienā iegāju vienkāršā restorānā un pasūtīju, kā šķita, visvienkāršāko ēdienu — vistas šašliku. Jāgaida bija tik ilgi, ka otrreiz apmeklēt kādu no Erevānas ēstuvēm tā arī neesmu saņēmusies.
Svētais kalns
Skaidrā laikā no pilsētas redzams Ararats — armēņu svētie kalni, simbols, kas no skatu kartēm un produktu etiķetēm iespiedies arī manā atmiņā. Kā stāstīja vietējā gide Andžela, tieši Ararata kalnos, plūdiem atkāpjoties, esot noparkojies Noasa šķirsts, jo Lielais Ararats (5165 m) ir viena no augstākajām pasaules virsotnēm.
Piekļūt Araratam no Armēnijas puses gan nemaz nav iespējams. Jādodas uz Turciju, kuras teritorijā iegūlis Ararata masīvs. Tiesa, mirdzošo Ararata ainavu un klātbūtnes spēku armēņiem neviens nav atņēmis. Tas viss ir un skaitās.
Lielais un Mazais Ararats — viens blakus otram. Skaidrā laikā skaties, cik uziet. Mākoņu ēnojums uz apsnigušajām kalnu krokām mainās ik brīdi.
Vulkāniskās izcelsmes kalni, kas šķiet kā iebalzamēti, kā pierādījums, ka dabā nekas nestāv uz vietas.
Skats, kad brauc ārā no pilsētas un pa busiņa logu tik tiešām ieraugi Araratu, ir neaizmirstams. Šis kalns ir un pastāv, un tas nav viss. Saules apspīdētais kalnienes apveids ir iedarbīgs. Klikšķis. Tīrs pirmās reizes satikšanās prieks. Un pateicība. Mega.
Senos laikos Ararata kalnos ļaudis nemaz neesot kāpuši. Tā bijusi dievu mājvieta. Kad Andželai jautāju, vai armēņiem Ararats ir vīrietis vai sieviete, viņa saka — sieviete. Tā jau man likās.
Var jau būt, ka visos kalnos arī nav jāuzrāpjas.
Šķiet, manas attiecības ar Araratu varētu būt no šīs sērijas. Nevis alkas pēc jaunas virsotnes sasniegšanas, bet apziņa, ka zeme (tostarp kalns) ir svēta. Ka dzīve ir tāda. Ka attiecības ar cilvēkiem arī. Ikdienā aizmirstais svētums tepat vien ir. Līdzās.
Šķirsts
Ja nu mana atrašanās Armēnijā drīzāk ir par dzīves sākšanu no jauna?
Par izlīšanu ārā no savu iedomu kambariem, ilūziju līkločiem, pieņēmumu kaktiem. Par romantisko ideālu filtru noņemšanu. Tas viss kādreiz lieliski strādāja arī manā dzīvē. Tas viss mani paglāba gluži kā Noasa šķirsts. Tas viss arī bija mans Noasa šķirsts.
Bet tagad te, kur mana realitāte vairs netiek mākslīgi konstruēta, aktualitātes ir citas. Šķirsts vairs nav vajadzīgs.
Sākt dzīvi no jauna. Te un tagad.
Es iznāku no dušas. Iekārtojos gultā mūsu īres dzīvoklī. Klade, rapidogrāfs, pilsētas skaņas, vēl neiesilušas dienas svaigā vēja pūsma caur atvērto logu un, protams, Ararats — mana zemes sievietes aizmugure.
Viss notiek pats par sevi. Viss notiek no sevis.
🔑 Atradums
Kalns = Sieviete
Noslēdzot šo ierakstu, izkristalizējies ar JASMININE tikums Nr.3.
Tagad līdzās godīgumam (nultais tikums),
vienkāršībai (pirmais tikums),
vieglumam (otrais tikums)
stājas sāts — tikums, kas atbild par to, ka ir gana.
No sevis,
JASMININE, Erevāna
Rakstīja Ance
Fotogrāfijas ilustrācijām Pexels, JASMININE, Valters