Vispār nemaz nav svarīgi
Par 1%, kas maina Visu.
Vispār nemaz nav svarīgi, ka man ir svaigi nogriezta zēngalviņa.
Vispār nemaz nav svarīgi, ka mēs ar vīru esam atbraukuši no Vidzemes provinces uz Rīgu.
Vispār nemaz nav svarīgi arī tas, ka nākamnedēļ sāksies Kodolsesijas — stunda ar mani, kurā cilvēki atcerēsies, kā ir mīlēt sevi.
Vispār nemaz… nekas nav svarīgi.
Un tieši tāpēc svarīgi ir It Viss.
Kad tu, cilvēk, ej kalnos, tev neatliek nekas cits kā ļauties. Un tā nav muļķīga, trallinoša paļaušanās. Tā ir paļaušanās uz sevi — savu spēku, savu potenciālu — un uz to neredzamo, bet caurjūtamo dvašu, kas tevi pavada ik brīdi.
Ikdienā tas aizmirstas.
Ikdienā mēs pelnām bulciņas, kūciņas un kafijas pauzes.
Ikdienā mēs pārrodamies mājās ar pilnām rokām — pirkumi tādi un pirkumi šādi.
Tā arī es.
Šodien pārrados mājās ar tekstu.
Nolasīju vīram, un viņš teica, ka to nevajagot publicēt. [Es to iemetu gružkastē.]
Pat tekstā es biju kļuvusi tik pāraizņemta ar sevi, ka… nekas vairs nebija svarīgi.
Mani neinteresē, kādas kūciņas tev garšo.
Mani no sirds neinteresē visi šie nieki — tie 99% satura, ko runā cilvēku mutes, kad tās beidzot atdarījušās.
Taču mani tik dziļi interesē tas 1%, ko es pat nezinu, kā nosaukt.
Es esmu te — dzīvē, ielās, kafejnīcās, autobusos un visur citur — jo es zinu: bez manis neviens cits to neiznesīs, neaiznesīs un neatklās.
Vispār nemaz nav svarīgi, kā kaut kas izskatās no malas.
Un ir svarīgi absolūti, pilnīgi Viss.
Galu galā tieši tas skaitās, summējas, izplatās.
Tas nieka varenais vieninieks.
JASMININE
pierakstīja Ance
Foto no Pexels, krāsainie elpas raksti no JASMININE.
Noskaņu režija dzīvajā