Pagājušajā piektdienā, kad, kā parasti, atskatījos uz darba nedēļā paveikto, biju izbrīnīta. Man pēkšņi itin kā pietrūka vārdu, lai aprakstītu, kā jūtos.
Sapratu, ka ierastie vārdi – piemēram, miers, gandarījums, piepildījums – vairs nederēs, jo šīs darba nedēļas izskaņā es jutos produktīva, izpaudusies un apmierināta. Ir starpība, vai ne?
Mans allaž poētiskais gars itin kā bija ieguvis jaunu gultni. Kaut ko stipru. Tai pašā laikā arī maigā daba un noskaņa nekur nebija pazudusi.
Man bija grūti noticēt, ka ir iespējams kaut ko iegūt, neko nezaudējot un neupurējot. Vienkārši iegūt. Iemantot. Biju nostājusies pati uz savām kājām. Es biju es.
Trīs vārdu izspēle
Dot vārdus sajūtām un ķermenī valdošajai atmosfērai mēs ar vīru sākām vienā no tuvējās pilsētas kafejnīcas apmeklējumiem jau krietnu laiku atpakaļ.
Mums bija apnicis tikai smuki sēdēt un sūkt kapučīno, gribējās kaut ko pie reizes arī padarīt.
Bet pats galvenais – es vēlējos justies labāk! Iedvesmojošāk, priecīgāk.
Tā nu es izstrādāju spēles noteikumus: “Uzrakstām trīs vārdus, kā jūtamies tagad. Ja šie vārdi neapmierina, uzrakstām trīs jaunus vārdus, kā vēlamies justies.”
Toreiz pēc vārdu izspēles kafejnīcā mēs devāmies nevis uz mājām, kā bija plānots, bet aizjozām spriganā pastaigā. Tā šī vārdu spēlīte strādā.
Uzmanies, ko vēlies, jo to var sagribēties piepildīt un piedzīvot.
Kādi ir tavi trīs vārdi? Vai tie tevi apmierina? Varbūt vēlies citus?
Augsnes sagatavošana
Lielu daļu no tā, kas notiek tagad rudenī, uzsāku pavasarī.
Ieviesu pati savas darba nedēļas grafiku, kurā bija paredzētas konkrētas publikācijas konkrētās vietās un pat konkrētā laikā. Tiesa, man nebija ne konkrēta mērķa, ne rezultātu, ko vēlējos sasniegt, tāpēc es devu sev vismaz šo struktūru.
Nekautrīgi apdāvināju sevi ar allaž tik iztrūkstošo iespēju uzdrošināties, darīt un kļūdīties tieši tā, kā to jutu es, nevis kāds cits. Mačs bija sācies, un tajā piedalījos tikai un vienīgi es.
Es un es – atpazīstama kombinācija, vai ne?
Radīju saturu vairākās platformās un publicējos vairākas reizes nedēļā, taču šāda pieeja mani turēja 24/7 spriedzē. Bija jāatrod cita stratēģija.
Eksperimenti ilga vairākus mēnešus, līdz es sapratu, ka dažas no platformām vienkārši nav manējās, un tas bija brīdis, kad mana satura plūsma nostiprināja savas pozīcijas.
Man palika trīs vaļi: JASMININE bloga esejas, raidieraksts Lillā vanna un topošā grāmata – o, jā!
Pēc neskaitāmiem zaudējumiem profesionālajā jomā un kārtējām atvadām no citu cilvēku projektiem, kuros biju gāzusi kalnus, es beidzot jutos kā uzvarētāja. Mana, manis pašas upe bija sākusi plūst, turklāt neviens kalns pat nebija jāapgāž, ja vien par kalniem netiek uzskatīti nederīgi risinājumi.
Kad Tu pēdējo reizi pārspēji pats sevi? Kāda bija sajūta?
Jutekliskums
Mans jaunākais valis – raidieraksts Lillā vanna – radās tik spontāni, ka apstulbu.
Kādā vakarā es vienkārši iegāju vannā, nevis dušā, un tas bija tik atslābinoši, ka man sagribējās runāties. Vot, paņemt un vienreiz kārtīgi izrunāties!
Par to, ka agrāk sapņoju pati par savu radio raidījumu, atcerējos tikai pirmā ieraksta laikā.
Vai arī Tev šķiet, ka bauda atver durvis uz sirdi?
Nodomu kartītes
Jā, kopš vasaras atvaļinājuma, tātad arī jau vairākus mēnešus, es manifestēju ar flomāsteriem un krāsainām pildspalvām, turklāt daru to ne tikai pierakstu kladē, bet arī uz nodomu kartītēm.
Man šī kartīšu ideja šķiet saistoša, jo tās, kuras ir gatavas, var salikt vienu virs otras kartīšu kavā un izvilkt vienu, ja dienai pazudis virziens vai darbu dunā aizmirsies, cik forša esmu.
Katru dienu jaunu manifestu tik un tā netaisu. Nevēlos pāršaut pāri strīpai.
Es savas kartītes rakstu uz nelielām piezīmju lapiņām, izkrāsoju, izgreznoju, apgriežu malas un gatavs. Mani šis process iedvesmo.
Tikmēr, kamēr veidoju savu kartīti, es arī fiziski piedzīvoju, kā attiecīgās vēlmes vai vīzijas teksts skan manā ķermenī. Vai tas vispār ir mans? Ja nu ir? Ļauju, lai prāta robežas kopumā paplašinās.
Kur vienam vajag sēklu paciņas, man talkā nāk nodomu kartītes.
Kā Tu ieaudzē realitātē savas vīzijas, sapņus?
No laukiem un no mājām,
Ance × JASMININE
Ziedu foto no Pexels