Gaidāmas maiguma brāzmas
Kā tas ir – būt maigai pret sevi? Vai man sanāk?
Maigumu nogalina gan grafiki un darba duna, gan bezdarbība un ievilkusies dīkstāve. Vienā brīdī, neko ļaunu nedomājot, var pazaudēt ticību dzīvei – kļūstu raupja vai neizturami jūtīga. Esmu izmēģinājusi abas šīs galējības. Maigums tajās neietilpst. Drīzāk tas ir kā premium prece visaugstākajos plauktos, bet vai es spēšu līdz tiem aizsniegties?
Ziedi
Man ļoti patīk ziedi. Ja jūtu, ka pietrūkst maiguma, dodos uz ziedu veikalu. Man ir savs iecienītais – maza, vienkārša bodīte starp daudzām citām uz trokšņainas tirgus ielas.
Ziedu pārdevēja jau mani zina. Viņa ir sieviete, kas neslēpj sevi aiz mākslīgas ādas.
Es viņai uzticos.
Reizēm šī sieva ar mezglā savītajiem iesirmajiem matiem man kaut ko iesaka, dod padomu, un uz mirkli mēs satuvināmies, iepazīstamies.
Nesteidzīgi (vai reizēm acumirklīgi) izvēlos ziedus, kas konkrētajā momentā mani uzrunā visvairāk. Zieda krāsa, forma, izmērs, aromāts – tas viss ir maigums. Ja velta laiku un uzmanību zieda apbrīnošanai, iespējams izjust tā iedarbību.
Tiesa, gadās, ka veikalā noskaņojumam atbilstošu ziedu nav, un tad maigums jāmeklē citur.
Klusums
Mums abiem ar vīru ir rituāls – ieritināmies dīvānā un malkojam mājās pagatavoto kafiju. Parasti runājamies, bet ir reizes, kad brīdi pasēžam tāpat – bez runāšanas, klusumā. Tas nekad nav tāpat vien.
Klusums klauvējas, kad maigums vēlas tapt sadzirdēts.
Parasti kaut kas grib rasties. Tieši klusumā vislabāk jūtama maiguma balss.
Šodien klusuma pauzē sāka veidoties šis raksts.
Vienatne
a/ Nedaudz pastaigājos basām kājām pa āru.
b/ Paklausījos un pēc tam apklusināju meditatīvu, instrumentālu mūziku.
c/ Iekārtoju rakstīšanas vidi gultā, kas manā gadījumā ir matracis uz grīdas.
d/ Atmiņā uzplaiksnīja, ka arī Rainis esot rakstījis gultā.
Intimitāte
Ar sievietēm, manuprāt, viss ir vienkārši.
Mēs esam radušas būt maigas pret pasauli, bet tā īsti nezinām, kā būt maigām pret sevi? Pašizziņas un izaugsmes treneri(-es) vairs nelūdz mūs pamest algotos darbus, jo labi zina, ka pievērsties sev un radīt maigumā pludojošu dzīvi izdodas vien retajai.
Maigums drīzāk ir brīnums, par ko runā un sapņo, bet kura to piedzīvo šobrīd?
Pēdējās dienas ir lijis. Pieeju pie loga. Ar pirkstu galiem pieskaros stiklam – tas ir vēss. Vēroju, kā pa zāles stiebriem pagalmā bezbēdīgi rosās mazie putniņi un pieskandina pagalmu ar savu mūziku. Neapstājas.
Kur palika maigums?
Šķiet, ka no maiguma ir gan kauns, gan bail.
Ko gan es tai maigumā darīšu?
Kam man to?
Ir tik daudz citu – piemēram, cukura, alkohola, emociju, cilvēku, mantu utml. – maiguma veidu.
Arī es teju katru dienu lietoju mākslīgo maigumu – apēdu kaut ko garšīgu, apmierināti iekrītu telefonā vai sarīkoju kādu lieku kafijas pauzi.
Parasti tikai neviens nebrīdina, ka šī veida maigums drīz vien beigsies. Ak, jā – kā tas beigsies? Neziņa par to, kas sekos, parasti ir “jautrākais”.
Paģiras, lomkas, visi šie skaļie, tomēr tik grabošie, klabošie vārdi – tie sākas tur, kur maigums ir aizēnots.
Maigums, kas reiz bija galvenais (mums piedzimstot), nu ir paslēpts.
Ej un atrodi, tad izroc no pazemes, paļaujies, ka roc īstajā vietā, un izcel savu maigumu gaismā – sašļukušu, pusdzīvu, pusbeigtu. Vai tiešām ir vērts ar maigumu tik ļoti noņemties? Vai es to vispār gribu?
Neziņa Brīnums
Kad jūtu, ka manī (fiziski manī iekšā, nevis kaut kur ārā) sakustas interese, zinātkāre, azarts – es tā īsti nezinu, kas tieši sekos, notiks.
Varbūt tāpēc maigums pret sevi? Lai tur, kur eju un nonāku, es atkal nepazūdu.
Maiguma stratēģija
Šobrīd izjūtu izteiktu vajadzību pēc sava maiguma.
Tas sākās jau pirms pusgada, kad atgriezos no kalniem. Tā bija uzstājīga sajūta, un es sāku veidot JASMININE. Tagad saprotu, ka JASMININE bija mana maiguma pirmais vārds, manas pasaulsainas redzamās aprises, tostarp šis blogs.
Laiks ir pagājis.
Nākamais solis – maigums, veidojot sociālo tīklu ierakstus (šobrīd ig un izskatās, ka arī fb). Atkal no otras puses – nevis maigi pret pasauli, bet maigi pret sevi. Līdz šim ar maigumu un publicitāti eksperimentēju, un ar to pietika.
Tagad (bieži ar krāsainiem flomāsteriem) radu stratēģisku pieeju tam, ko daru gan soctīklos, gan vispār. Maiguma dēļ.
Teikšu, kā ir – ar pirmo reizi saturs nesanāk tāds, kādu to gribētos. Maigi pret sevi man sanāk ar otro piegājienu.
Piedzīvojuma gars
Tagad iedomājos – ja nu maigums ir arī mans gribasspēks? Tā vēlme, ka varu gan radīt, gan dzīvot, un tas ir viens un tas pats.
Maiguma brāzmas pieņemas spēkā. Vai nu es eju ar tām, vai palieku bez. Vai nu es ļauju tām ietiekties manī, vai izvairos, izliekos, slēpjos.
Post Scriptum. Raini pa ceļam kaut kur pazaudēju. Rakstu pabeidzu pie rakstāmgalda.
Atradums
Maigums = turēšanās pie sevis
Kā Tev iet ar maigumu? Vai Tu par to piedomā?
No sajūtu dzīlēm,
JASMININE
Rakstīja Ance
Es, JASMININE by Ance, dzīvoju un rakstu. Vislabāk no visa man sanāk apvienot Dzīvi ar vārdiem un Dzīvu klātbūtni.
Esmu atvērusi JASMININE maciņu Dzīves notikšanai un apritei. Pārskaitījumi notiek uz ģimenes SIA JS Monta radošo kontu.
Ja sajūti, ka Tev ir vajadzīgs Dzīvs kontakts ar mani, piesakies uz kodolsesiju – divu Cilvēku sarunu. Pirms tam atraksti e-pastu uz jasminine.space@gmail.com.
Es esmu te.
Foto ilustrācijām no Pexels (Sarah Films) un JASMININE